Bákàrè Gbàdàmósí
Bákàrè Gbàdàmósí (A bi ni 1930)ó jẹ́ akéwì, ọnímọ-jìnlè àti akọ̀wé ìtàn-kúkúrú Yorùbá láti Nigeria . [1]
Ìgbésí ayé
[àtúnṣe | àtúnṣe àmìọ̀rọ̀]Abí ní ìlú Osogbo, Hammed Gbadamosi kọ ewì àti ìtàn kúkurú Yorùbá ti ara rè ni ìbèrè awon ọdún 1960. Àmọ́, ó jẹ́ olókìkí jùlọ fún gbígbà àti títúmò àwọn ìtàn-àkọọlè àti àwọn ewi àṣà Yorùbá ní ìfọwósòwópò pẹ̀lú Ulli Beier . Púpọ nínú iṣẹ́ Gbàdàmósí ni a gbé jáde láti ọwọ́ Mbari, eyiun; ẹgbé tí Beier da kalè ni Ibadan . [1] Ní ìparí àwọn ọdún 1960, Gbàdàmósí n ṣiṣẹ́ gégébi onimọ-jinlẹ fun Ile ọnọ Naijiria ni Ilu Eko, lẹ́yìn ìgbà ti o ti ṣiṣẹ tẹlẹ “gẹgẹbi òǹkọ̀wé lẹ́tà, alálùpàyídà àti òṣèré”. [2] Ó kópa nínú ẹgbẹ́ tíátà Duro Ladipo ni ìlú Òsọgbọ. Gẹ́gẹ́ bí ìwé ìròyìn kan ṣe sọ, nígbà tó yá, Gbadamosi di ẹni tí a mọ̀ sí Demola Onibonokuta. [3]
Awọn iṣẹ
[àtúnṣe | àtúnṣe àmìọ̀rọ̀]Ni ede Yoruba
[àtúnṣe | àtúnṣe àmìọ̀rọ̀]- Oriki, Ibadan: Mbari Publications, 1961. (Awọn ewi.)
- Ọrọ idi rẹ, Oshogbo: Mbari Mbayo Publications, 1965. (Awọn itan.)
Ni ede Gẹẹsi
[àtúnṣe | àtúnṣe àmìọ̀rọ̀]- (coll. and tr. with Ulli Beier ) Oriki Yoruba: awon ewi ibile Yoruba . Ìbàdàn: Ministry of Education, 1959. Atẹjade pataki ti Black Orpheus . Pẹlu awọn titẹ silkscreen ati awọn vignettes nipasẹ Susanne Wenger .
- (coll. and tr. with Ulli Beier) Osupa Ko le ja: Ewi omo Yoruba, Ibadan: Mbari Publications, [1960s?]. Awọn apejuwe nipasẹ Georgina Betts.
- (coll. and tr. with Ulli Beier) Ijala: eranko songs by Yoruba ode . Port Moresby, ọdun 1967.
- (coll. and tr. with Ulli Beier) Koda Olorun Ko Ti To: Awon itan Yoruba, London & Ibadan: Heinemann Educational, 1968. Awọn onkọwe ile Afirika 48.
Awọn itọkasi
[àtúnṣe | àtúnṣe àmìọ̀rọ̀]- 1 2 Simon Gikandi, ed (2003). The Routledge Encyclopedia of African Literature. Taylor & Francis. p. 279. ISBN 978-0-415-23019-3. https://books.google.com/books?id=M73RUGbFsCYC&pg=PA279. Retrieved 19 November 2012. Àṣìṣe ìtọ́kasí: Invalid
<ref>tag; name "Gikandi2003" defined multiple times with different content - ↑ Not even God is ripe enough: Yoruba stories. Heinemann Educational. 1968. p. 60. https://books.google.com/books?id=4e8NAAAAYAAJ. Retrieved 19 November 2012.
- ↑ Duro Ladipo: thunder-god on stage. IAS (Institute of African Studies), University of Ibadan & IFAnet Editions. 2008. p. 7. ISBN 978-978-084-567-4. https://books.google.com/books?id=N3EqAQAAIAAJ. Retrieved 19 November 2012.